Metināšanas drošības iesācēja ceļvedis!

Metināšana ir plaši izmantots process dažādās nozarēs, piemēram, būvniecībā, ražošanā un automobiļu remontā. Lai gan metināšana ir būtiska prasme, tā ir saistīta arī ar potenciāliem apdraudējumiem, kas var izraisīt nopietnus savainojumus, ja netiek ievēroti atbilstoši drošības pasākumi. Šī iesācēja rokasgrāmata ir paredzēta, lai sniegtu visaptverošu informāciju par metināšanas drošību, tostarp par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (IAL), drošām darba praksēm un iespējamiem apdraudējumiem, kas jāņem vērā.

Kāpēc drošība ir svarīga metināšanas laikā?

Drošība metināšanas procesā ir ārkārtīgi svarīga vairāku iemeslu dēļ:

Personīgā aizsardzība:

Metināšana ir saistīta ar dažādiem apdraudējumiem, tostarp intensīvu karstumu, dzirkstelēm un kaitīgiem izgarojumiem. Drošības pasākumi, piemēram, atbilstošu individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) valkāšana, nodrošina, ka metinātāji ir pasargāti no apdegumiem, acu traumām, elpošanas ceļu problēmām un citiem iespējamiem veselības riskiem.

Negadījumu novēršana:

Metināšanas darbi bieži ietver darbu ar atklātu liesmu, augstām temperatūrām un elektriskām strāvām. Drošības pasākumu neievērošana var izraisīt negadījumus, piemēram, ugunsgrēkus, sprādzienus, elektriskās strāvas triecienus un kritienus. Pareizu drošības procedūru ievērošana samazina negadījumu risku un rada drošāku darba vidi.

Veselība un labsajūta:

Metināšanas laikā rodas dūmi un gāzes, kas ieelpojot var būt toksiskas. Ilgstoša šo vielu iedarbība var izraisīt elpošanas problēmas, plaušu slimības un citas ilgtermiņa veselības problēmas. Ieviešot atbilstošas ​​ventilācijas sistēmas un lietojot elpceļu aizsardzības līdzekļus, metinātāji var aizsargāt savu veselību un labsajūtu.

Atbilstība noteikumiem:

Valdības un regulējošās iestādes ir noteikušas metināšanas darbu drošības noteikumus un standartus. Šo noteikumu ievērošana ir ne tikai juridiski obligāta, bet arī nodrošina, ka darba vieta atbilst nepieciešamajiem drošības standartiem. Drošības noteikumu ievērošana palīdz novērst negadījumus, aizsargā darbiniekus un ļauj izvairīties no sodiem vai juridiskām sekām.

Produktivitāte un efektivitāte:

Drošības pasākumi, piemēram, atbilstoša apmācība un atbilstoša aprīkojuma lietošana, veicina efektīvāku un produktīvāku darba vidi. Kad darbinieki jūtas droši un pārliecināti savā apkārtnē, viņi var koncentrēties uz saviem uzdevumiem, neuztraucoties par iespējamiem apdraudējumiem. Tas noved pie lielākas produktivitātes un augstākas kvalitātes darba.

Reputācija un uzticēšanās:

Uzņēmumi, kas metināšanas darbībās prioritāti piešķir drošībai, apliecina savu apņemšanos rūpēties par savu darbinieku labklājību. Šī apņemšanās veicina uzticību darbinieku, klientu un plašas sabiedrības vidū. Pozitīvs drošības sniegums un reputācija par drošības prioritāšu piešķiršanu var piesaistīt kvalificētus darbiniekus un uzlabot uzņēmuma tēlu nozarē.

Izmaksu ietaupījumi:

Investīcijas drošības pasākumos var prasīt sākotnējas izmaksas, taču ilgtermiņā tās galu galā noved pie izmaksu ietaupījumiem. Negadījumu un traumu novēršana samazina medicīniskos izdevumus, darbinieku kompensācijas prasības un iespējamo juridisko atbildību. Turklāt droša darba vide samazina iekārtu bojājumus, dīkstāvi un dārgus remontdarbus.

Noslēgumā jāsaka, ka drošība metināšanā ir būtiska, lai aizsargātu darbiniekus no iespējamiem apdraudējumiem, novērstu negadījumus, uzturētu labu veselību, ievērotu noteikumus, uzlabotu produktivitāti un veidotu pozitīvu reputāciju. Drošības prioritāte ne tikai nodrošina metinātāju labsajūtu, bet arī veicina efektīvāku un veiksmīgāku metināšanas darbību.

Kādi ir galvenie metināšanas riski?

Ar metināšanu saistīti vairāki galvenie apdraudējumi, kas metinātājiem jāzina un jāveic piesardzības pasākumi. Šie apdraudējumi ietver:

Loka zibspuldze:

Loka uzliesmojums ir viens no galvenajiem metināšanas apdraudējumiem. Tas attiecas uz intensīva karstuma un gaismas izdalīšanos metināšanas laikā, īpaši loka metināšanas procesos, piemēram, ekranētā metāla loka metināšanā (SMAW) vai gāzes metāla loka metināšanā (GMAW). Ja netiek izmantota atbilstoša aizsardzība, tas var izraisīt smagus ādas un acu apdegumus. Metinātājiem vienmēr jāvalkā metināšanas ķivere ar atbilstošu automātiski aptumšojošu filtru, lai aizsargātu pret loka uzliesmojumu.

Galvenie loka uzliesmojuma cēloņi metināšanas laikā ir:

UV un IR starojuma iedarbība:

Metināšanas loki izstaro intensīvu ultravioleto (UV) un infrasarkano (IR) starojumu. UV starojums var izraisīt ādas apdegumus, kas līdzīgi saules apdegumiem, savukārt IR starojums var radīt siltumu, kas var izraisīt apdegumus. Ilgstoša šo starojumu iedarbība bez pienācīgas aizsardzības var izraisīt smagus apdegumus un ilgtermiņa bojājumus.

Intensīva gaisma un karstums:

Metināšanas loka spilgtums var būt žilbinošs un izraisīt īslaicīgus vai pastāvīgus redzes traucējumus, ja acis nav pienācīgi aizsargātas. Loka radītais intensīvais karstums var izraisīt arī ādas apdegumus pat attālumā no metināšanas operācijas vietas.

Lai pasargātu sevi no loka uzliesmojuma riska, metinātājiem jāievēro šādi piesardzības pasākumi:

Valkājiet atbilstošu acu aizsarglīdzekli:

Metināšanas ķivere ar piemērotu ēnojuma lēcu ir būtiska, lai aizsargātu acis no intensīvās gaismas un starojuma, kas rodas metināšanas laikā. Lēcu ēnojuma līmenis jāizvēlas atkarībā no metināšanas procesa un izmantotā strāvas stipruma.

Izmantojiet aizsargapģērbu:

Metinātājiem jāvalkā liesmu slāpējošs apģērbs, piemēram, metināšanas jaka vai priekšauts, lai pasargātu ādu no dzirkstelēm, izkausēta metāla un metināšanas laikā radītā karstuma. Jāvalkā arī garās piedurknes, bikses un apavi ar slēgtu purngalu.

Nodrošiniet atbilstošu ventilāciju:

Piemērota ventilācija ir ļoti svarīga, lai no darba zonas izvadītu metināšanas dūmus un gāzes. Pareiza ventilācija palīdz samazināt toksisku vielu iedarbību un samazina elpošanas problēmu risku.

Ievērojiet drošas darba metodes:

Metinātājiem jānodrošina, lai darba zonā neatrastos viegli uzliesmojoši materiāli un lai būtu viegli pieejami ugunsdrošības pasākumi, piemēram, ugunsdzēšamie aparāti. Pareizu metināšanas metožu ievērošana un droša attāluma ievērošana no loka var arī palīdzēt samazināt loka uzliesmojuma risku.

Iegūstiet atbilstošu apmācību:

Metinātājiem jāapgūst apmācība par loka uzliesmojuma bīstamību, drošības procedūrām un individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu. Viņiem jāzina ārkārtas reaģēšanas protokoli loka uzliesmojuma gadījumā.

Izprotot ar loka uzliesmojumu saistītos riskus un ieviešot atbilstošus drošības pasākumus, metinātāji var pasargāt sevi no briesmām un samazināt smagu apdegumu un acu traumu iespējamību.

Izgarojumi un gāzes:

Metināšanas laikā rodas toksiski izgarojumi un gāzes, piemēram, ozons, slāpekļa oksīdi un metālu izgarojumi. Ilgstoša šo vielu iedarbība var izraisīt elpošanas problēmas, plaušu slimības un citas veselības problēmas. Metinātājiem jānodrošina atbilstoša ventilācija darba zonā, lai noņemtu šos piesārņotājus, un jālieto elpceļu aizsardzības līdzekļi, piemēram, respiratori vai maskas, kā ieteikts. Galvenie ar metināšanas izgarojumiem un gāzēm saistītie apdraudējumi ir šādi:

Elpošanas problēmas:

Metināšanas dūmu un gāzu ieelpošana var izraisīt dažādas elpošanas ceļu problēmas, piemēram, metināšanas dūmu drudzi, bronhītu, astmu un citas plaušu slimības. Ilgstoša šo vielu iedarbība var radīt ilgtermiņa veselības problēmas.

Metāla dūmu drudzis:

Metāla dūmu drudzis ir gripai līdzīga slimība, ko izraisa metālu dūmu, īpaši cinka oksīda dūmu, ieelpošana. Simptomi ir drudzis, drebuļi, galvassāpes, slikta dūša un muskuļu sāpes. Lai gan parasti īslaicīga, atkārtota iedarbība var izraisīt hroniskas veselības problēmas.

Toksiskas gāzes:

Metināšanas procesos rodas toksiskas gāzes, piemēram, ozons, slāpekļa oksīdi, oglekļa monoksīds un dažādi metālu oksīdi. Šo gāzu ieelpošana var izraisīt elpceļu kairinājumu, reiboni, sliktu dūšu un smagos gadījumos nosmakšanu vai saindēšanos.

Kancerogēnas vielas:

Daži metināšanas dūmi satur kancerogēnas vielas, piemēram, sešvērtīgo hromu, niķeli un kadmiju. Ilgstoša šo vielu iedarbība var palielināt plaušu, rīkles vai cita veida vēža attīstības risku.

Lai samazinātu ar metināšanas dūmiem un gāzēm saistītos riskus, metinātājiem jāievēro šādi piesardzības pasākumi:

Nodrošiniet atbilstošu ventilāciju:

Lai darba zonā izvadītu metināšanas dūmus un gāzes, ir ļoti svarīga atbilstoša ventilācija. Lai uztvertu un izvadītu dūmus to avotā, jāizmanto vietējās nosūces ventilācijas sistēmas, piemēram, dūmu nosūcēji vai tvaika nosūcēji. Gaisa cirkulāciju var uzlabot arī vispārējā ventilācija, piemēram, ventilatori vai atvērtas durvis/logi.

Izmantojiet elpceļu aizsarglīdzekļus:

Ja ventilācija ir nepietiekama vai strādājot slēgtās telpās, metinātājiem jālieto atbilstoši elpceļu aizsardzības līdzekļi, piemēram, respiratori vai maskas, lai filtrētu kaitīgus izgarojumus un gāzes. Respiratora izvēlei jābūt balstītai uz konkrēto metināšanas procesu un esošo piesārņotāju veidu.

Izvēlieties mazemisiju procesus un materiālus:

Daži metināšanas procesi rada mazāk izgarojumu un gāzu salīdzinājumā ar citiem. Piemēram, gāzes metāla loka metināšana (GMAW) ar cieto stiepli parasti rada mazāk izgarojumu nekā loka metināšana ar pulverstiepli (FCAW). Izmantojot zemas emisijas palīgmateriālus un materiālus, var arī palīdzēt samazināt toksisku izgarojumu veidošanos.

Uzturiet darba zonu tīru:

Regulāri tīriet darba zonu, lai noņemtu uzkrājušos putekļus, gružus un izgarojumus. Svarīga ir arī pareiza palīgmateriālu, piemēram, tukšu stieples spoļu vai lietotu elektrodu, utilizācija, lai novērstu saskari ar bīstamiem materiāliem.

Iegūstiet atbilstošu apmācību:

Metinātājiem jāsaņem apmācība par metināšanas izgarojumu un gāzu radītajiem apdraudējumiem, kā arī par ventilācijas sistēmu un elpceļu aizsardzības līdzekļu pareizu lietošanu. Izpratne par riskiem un atbilstošu drošības pasākumu ieviešana ir ļoti svarīga, lai aizsargātu pret šiem apdraudējumiem.

Ieviešot šos drošības pasākumus un apzinoties ar metināšanas izgarojumiem un gāzēm saistītos apdraudējumus, metinātāji var aizsargāt savu elpceļu veselību un samazināt ilgtermiņa veselības problēmu risku.

Elektriskās strāvas trieciens:

Elektriskās strāvas trieciens ir vēl viens būtisks risks metināšanas laikā. Metināšanas laikā rodas spēcīga elektriskā strāva, kas var izraisīt elektriskās strāvas triecienu, ja netiek veikti atbilstoši piesardzības pasākumi. Metinātājiem jāizvairās pieskarties strāvas vadošām elektriskajām daļām un jānodrošina, ka metināšanas iekārtas ir pareizi iezemētas. Lai novērstu elektriskās strāvas triecienu, metināšanas laikā ir svarīgi arī pārbaudīt kabeļus, vai tie nav bojāti, un izvairīties no saskares ar mitrām virsmām vai ūdeni. Galvenie ar elektriskās strāvas triecienu saistītie riski metināšanas laikā ir šādi:

Apdegumi:

Elektriskās strāvas trieciens var izraisīt smagus ādas un iekšējo orgānu apdegumus. Elektriskās strāvas radītais siltums var izraisīt audu bojājumus, un var būt nepieciešama medicīniska palīdzība.

Sirdsdarbības apstāšanās:

Elektriskās strāvas trieciens var izraisīt sirdsdarbības apstāšanos, kas ir neatliekama medicīniska palīdzība, kurai nepieciešama tūlītēja palīdzība. Elektriskā strāva var izjaukt normālu sirds ritmu, izraisot pēkšņu sirdsdarbības apstāšanos.

Nervu bojājumi:

Elektriskās strāvas trieciens var izraisīt nervu bojājumus, kas var izraisīt nejutīgumu, tirpšanu vai jušanas zudumu skartajā zonā. Smagos gadījumos tas var izraisīt paralīzi vai muskuļu kontroles zudumu.

Lai samazinātu ar elektriskās strāvas triecienu saistītos riskus, metinātājiem jāievēro šādi piesardzības pasākumi:

Izmantojiet atbilstošu zemējumu:

Visai metināšanas iekārtai jābūt pareizi iezemētai, lai novērstu elektriskās strāvas triecienu. Metināšanas iekārtai, sagatavei un metināšanas galdam jābūt savienotiem ar zemējuma kabeli, lai nodrošinātu, ka jebkura klejojošā strāva tiek droši novadīta zemē.

Regulāri pārbaudiet aprīkojumu:

Metināšanas iekārtas regulāri jāpārbauda, ​​vai nav nolietojuma pazīmju, piemēram, nodiluši kabeļi vai bojāta izolācija. Bojātas iekārtas nekavējoties jāremontē vai jānomaina, lai novērstu elektriskās strāvas triecienu.

Izmantojiet atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus:

Metinātājiem jāvalkā atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi, piemēram, gumijas cimdi un zābaki, lai izolētos no elektriskās strāvas trieciena. Cimdi un zābaki regulāri jāpārbauda, ​​vai nav bojājumu pazīmju.

Izvairieties no mitriem apstākļiem:

Metināšanu nedrīkst veikt mitros apstākļos vai uz mitrām virsmām. Mitri apstākļi palielina elektriskās strāvas trieciena risku, jo ūdens ir labs elektrības vadītājs.

Iegūstiet atbilstošu apmācību:

Metinātājiem jāsaņem apmācība par ar elektriskās strāvas triecienu saistītajiem riskiem un metināšanas iekārtu pareizu lietošanu. Izpratne par riskiem un atbilstošu drošības pasākumu ieviešana ir ļoti svarīga, lai aizsargātos pret šiem apdraudējumiem.

Ieviešot šos drošības pasākumus un apzinoties ar metināšanas laikā radušos elektriskās strāvas trieciena radītos riskus, metinātāji var pasargāt sevi no traumu riska un nodrošināt drošu darba vidi.

Ugunsgrēks un sprādziens:

Ugunsgrēks un sprādziens ir būtiski apdraudējumi metināšanā. Metināšanas laikā radušās dzirksteles un karstais metāls var aizdedzināt viegli uzliesmojošus materiālus, izraisot ugunsgrēkus vai sprādzienus. Ir ļoti svarīgi atbrīvot darba zonu no visām viegli uzliesmojošām vielām un nodrošināt ugunsdrošības pasākumus, piemēram, ugunsdzēšamos aparātus un ugunsdrošas barjeras. Ieteicams arī uzraudzīt ugunsgrēku metināšanas laikā un pēc tās. Galvenie ar ugunsgrēku un sprādzienu saistītie apdraudējumi metināšanas laikā ir šādi:

Viegli uzliesmojošu materiālu aizdegšanās:

Metināšanas dzirksteles un karstums var aizdedzināt viegli uzliesmojošus materiālus, piemēram, šķīdinātājus, eļļas un gāzes. Tas var izraisīt ugunsgrēku vai sprādzienu, kas var radīt ievērojamus īpašuma bojājumus un traumas personālam.

Degošie putekļi:

Metināšanas laikā rodas putekļi un gruži, kas, sajaucoties ar gaisu, var kļūt viegli uzliesmojoši. Aizdedzinot viegli uzliesmojošus putekļus, tie var izraisīt ugunsgrēku vai sprādzienu, kas var būt īpaši bīstami slēgtās telpās.

Skābekļa bagātināšana:

Metināšanas procesi, kuros izmanto skābekli, var palielināt skābekļa koncentrāciju gaisā, kas var radīt ugunsgrēka draudus. Bagātinājums ar skābekli var izraisīt materiālu vieglāku aizdegšanos un strauju uguns izplatīšanos.

Lai samazinātu ar metināšanu saistītos ugunsgrēka un sprādziena riskus, metinātājiem jāievēro šādi piesardzības pasākumi:

Uzturiet darba zonu tīru:

Regulāri tīriet darba zonu, lai noņemtu uzkrājušos putekļus, gružus un viegli uzliesmojošus materiālus. Svarīga ir arī pareiza palīgmateriālu, piemēram, tukšu stieples spoļu vai lietotu elektrodu, utilizācija, lai novērstu viegli uzliesmojošu materiālu uzkrāšanos.

Izmantojiet atbilstošu ventilāciju:

Lai no darba zonas izvadītu metināšanas dūmus un gāzes un novērstu degošu putekļu uzkrāšanos, ir ļoti svarīga atbilstoša ventilācija. Lai uztvertu un izvadītu dūmus to avotā, jāizmanto vietējās nosūces ventilācijas sistēmas, piemēram, dūmu nosūcēji vai tvaika nosūcēji. Gaisa cirkulāciju var uzlabot arī vispārējā ventilācija, piemēram, ventilatori vai atvērtas durvis/logi.

Izmantojiet atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus:

Metinātājiem jāvalkā atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi, piemēram, ugunsdrošs apģērbs, cimdi un zābaki, lai pasargātu sevi no ugunsgrēka un sprādziena riska.

Izvairieties no metināšanas viegli uzliesmojošu materiālu tuvumā:

Metināšanu nedrīkst veikt viegli uzliesmojošu materiālu, piemēram, šķīdinātāju, eļļu un gāzu, tuvumā. Ja metināšana ir nepieciešama viegli uzliesmojošu materiālu tuvumā, jābūt viegli pieejamām atbilstošām ugunsdzēsības iekārtām, piemēram, ugunsdzēšamajiem aparātiem.

Iegūstiet atbilstošu apmācību:

Metinātājiem jāsaņem apmācība par metināšanas laikā radušajiem ugunsgrēka un sprādziena riskiem, kā arī par ugunsdzēsības iekārtu pareizu lietošanu. Izpratne par riskiem un atbilstošu drošības pasākumu ieviešana ir ļoti svarīga, lai aizsargātu pret šiem riskiem.

Ieviešot šos drošības pasākumus un apzinoties ar metināšanas laikā radušos ugunsgrēku un sprādzienu saistītos riskus, metinātāji var pasargāt sevi no traumu riska un nodrošināt drošu darba vidi.

Acu un ādas traumas:

Acu un ādas traumas ir bieži sastopami riski metināšanas laikā. Metināšana rada intensīvu gaismu, karstumu un starojumu, kas var sabojāt acis un ādu, ja tie netiek pienācīgi aizsargāti. Galvenie riski, kas saistīti ar acu un ādas traumām metināšanas laikā, ir šādi:

Loka zibspuldze:

Loka uzliesmojums ir pēkšņa intensīva karstuma un gaismas izdalīšanās, kas var notikt metināšanas laikā. Tas var izraisīt smagus acu un ādas apdegumus un neatgriezeniskus acu bojājumus.

Metināšanas dūmi:

Metināšanas dūmi satur toksiskas vielas, piemēram, metālu oksīdus un gāzes, kas var izraisīt elpošanas problēmas un ādas kairinājumu. Ilgstoša metināšanas dūmu iedarbība var izraisīt hroniskas veselības problēmas, piemēram, plaušu vēzi un metālu dūmu drudzi.

Ultravioletais (UV) starojums:

Metināšana rada UV starojumu, kas var bojāt acis un ādu. Ilgstoša UV starojuma iedarbība var izraisīt kataraktu, ādas vēzi un citas ādas slimības.

Lai mazinātu acu un ādas traumu risku metināšanas laikā, metinātājiem jāievēro šādi piesardzības pasākumi:

Izmantojiet atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus:

Metinātājiem jāvalkā atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi, piemēram, metināšanas ķiveres ar automātiski aptumšojošām lēcām, aizsargbrilles ar sānu aizsargiem un ugunsdrošs apģērbs, lai pasargātu sevi no metināšanas radītajiem apdraudējumiem.

Izmantojiet atbilstošu ventilāciju:

Lai no darba zonas izvadītu metināšanas dūmus un gāzes un novērstu toksisku vielu uzkrāšanos, ir ļoti svarīga atbilstoša ventilācija. Lai uztvertu un izvadītu dūmus to avotā, jāizmanto vietējās nosūces ventilācijas sistēmas, piemēram, dūmu nosūcēji vai pārsegi.

Izmantojiet pareizas metināšanas metodes:

Pareizas metināšanas metodes, piemēram, droša attāluma ievērošana no loka un tiešas skatīšanās uz loku novēršana, var palīdzēt samazināt acu un ādas traumu risku.

Iegūstiet atbilstošu apmācību:

Metinātājiem jāsaņem apmācība par acu un ādas traumu riskiem metināšanas laikā un par individuālo aizsardzības līdzekļu pareizu lietošanu. Izpratne par riskiem un atbilstošu drošības pasākumu ieviešana ir ļoti svarīga, lai aizsargātu pret šiem apdraudējumiem.

Ieviešot šos drošības pasākumus un apzinoties riskus, kas saistīti ar acu un ādas traumām metināšanas laikā, metinātāji var pasargāt sevi no traumu riska un nodrošināt drošu darba vidi.

Troksnis:

Troksnis ir būtisks apdraudējums metināšanas laikā. Metināšana rada augstu trokšņa līmeni, kas var izraisīt dzirdes bojājumus, ja netiek nodrošināta pienācīga aizsardzība. Galvenie ar troksni saistītie apdraudējumi metināšanas laikā ir šādi:

Dzirdes zudums:

Augsta trokšņa līmeņa iedarbība var izraisīt neatgriezeniskus dzirdes bojājumus, piemēram, dzirdes zudumu vai troksni ausīs. Ilgstoša trokšņa līmeņa iedarbība virs 85 decibeliem (dB) var izraisīt dzirdes bojājumus.

Komunikācijas grūtības:

Augsts trokšņa līmenis var apgrūtināt darbiniekiem efektīvu komunikāciju, kas var izraisīt pārpratumus un paaugstinātu drošības risku.

Lai samazinātu ar metināšanas troksni saistītos apdraudējumus, metinātājiem jāievēro šādi piesardzības pasākumi:

Izmantojiet atbilstošus dzirdes aizsardzības līdzekļus:

Metinātājiem jālieto atbilstoši dzirdes aizsardzības līdzekļi, piemēram, ausu aizbāžņi vai ausu aizsargi, lai pasargātu sevi no trokšņa radītajiem apdraudējumiem. Dzirdes aizsardzības līdzekļi jāizvēlas atkarībā no trokšņa līmeņa un iedarbības ilguma.

Izmantojiet atbilstošu ventilāciju:

Lai no darba zonas izvadītu metināšanas dūmus un gāzes un novērstu toksisku vielu uzkrāšanos, ir ļoti svarīga atbilstoša ventilācija. Lai uztvertu un izvadītu dūmus to avotā, jāizmanto vietējās nosūces ventilācijas sistēmas, piemēram, dūmu nosūcēji vai pārsegi. Tas var palīdzēt samazināt trokšņa līmeni darba zonā.

Izmantojiet pareizas metināšanas metodes:

Pareizas metināšanas metodes, piemēram, metināšanas aizkaru vai ekrānu izmantošana trokšņa ierobežošanai, var palīdzēt samazināt trokšņa iedarbības risku.

Iegūstiet atbilstošu apmācību:

Metinātājiem jāsaņem apmācība par metināšanas trokšņa radītajiem riskiem un dzirdes aizsardzības līdzekļu pareizu lietošanu. Izpratne par riskiem un atbilstošu drošības pasākumu ieviešana ir ļoti svarīga, lai aizsargātu pret šiem riskiem.

Ieviešot šos drošības pasākumus un apzinoties ar troksni saistītos apdraudējumus metināšanas laikā, metinātāji var pasargāt sevi no dzirdes bojājumu riska un nodrošināt drošu darba vidi.

Ergonomiski apdraudējumi:

Ergonomiskie apdraudējumi attiecas uz riska faktoriem, kas metināšanas laikā var izraisīt muskuļu un skeleta sistēmas slimības (MSS) un citus fiziskus savainojumus. Metināšana bieži vien ietver darbu neērtās pozās, atkārtotas kustības un smagumu celšanu. Šie faktori var izraisīt muskuļu un skeleta sistēmas traumas, piemēram, sastiepumus, izmežģījumus un muguras problēmas. Galvenie ar ergonomikas jautājumiem saistītie apdraudējumi metināšanas laikā ir šādi:

Neērtas pozas:

Metināšanas laikā darbiniekiem bieži vien ilgstoši jāieņem neērtas pozas, piemēram, jāliekas, jāstiepjas vai jāgriežas. Šīs pozas var sasprindzināt muskuļus un locītavas, izraisot diskomfortu un iespējamus savainojumus.

Atkārtotas kustības:

Metināšanas darbi bieži ietver atkārtotas kustības, piemēram, lodīšu metināšanu vai slīpēšanu. Atkārtotas kustības var izraisīt pārslodzes traumas, piemēram, tendinītu vai karpālā kanāla sindromu.

Smago kravu celšana:

Metināšanas iekārtas un materiāli var būt smagi, tāpēc darbiniekiem bieži jāveic celšanas, nešanas vai stumšanas/vilkšanas darbi. Nepareizas celšanas metodes vai pārmērīga slodze var sasprindzināt muguru un izraisīt muguras traumas.

Vibrācijas iedarbība:

Metināšanas instrumenti, piemēram, slīpmašīnas vai šķelšanas āmuri, var radīt vibrācijas, kas var tikt pārnestas uz rokām un plaukstām. Ilgstoša vibrācijas iedarbība var izraisīt plaukstu-roku vibrācijas sindromu (HAVS) un citus saistītus traucējumus.

Lai mazinātu ar ergonomikas jautājumiem saistītos riskus metināšanas laikā, metinātājiem jāievēro šādi piesardzības pasākumi:

Uzturēt pareizu ķermeņa mehāniku:

Darbinieki ir jāapmāca par pareizām celšanas metodēm un ķermeņa mehāniku, lai izvairītos no nevajadzīgas muskuļu un locītavu slodzes. Tas ietver kāju izmantošanu celšanai, muguras turēšanu taisni un griezes kustību novēršanu.

Izmantojiet ergonomisku aprīkojumu:

Metinātājiem jāizmanto ergonomisks aprīkojums, piemēram, regulējamas darbstacijas, metināšanas manipulatori vai ergonomiski metināšanas degļi, lai samazinātu ķermeņa slodzi un veicinātu pareizu stāju.

Regulāri ievērojiet pārtraukumus:

Bieži pārtraukumi metināšanas darbu laikā var palīdzēt samazināt pārslodzes traumu risku. Stiepšanās vingrinājumi vai pozu maiņa pārtraukumu laikā var arī palīdzēt mazināt muskuļu nogurumu un veicināt asinsriti.

Izmantojiet palīgierīces:

Metinātājiem jāizmanto palīglīdzekļi, piemēram, celšanas palīglīdzekļi vai ergonomiski instrumenti, lai mazinātu fizisko slodzi, kas saistīta ar smagumu celšanu vai atkārtotiem uzdevumiem.

Ergonomiski noformējiet darba vietu:

Metināšanas darba vietai jābūt projektētai tā, lai veicinātu pareizu stāju un samazinātu slodzi. Tas ietver darba virsmu augstuma regulēšanu, noguruma mazinošu paklājiņu nodrošināšanu un atbilstoša apgaismojuma nodrošināšanu.

Ieviešot šos drošības pasākumus un apzinoties ar ergonomikas jautājumiem saistītos apdraudējumus metināšanas laikā, metinātāji var pasargāt sevi no balsta un kustību aparāta slimību un citu fizisku traumu riska, nodrošinot drošu un veselīgu darba vidi.

Būtisks metināšanas drošības aprīkojums

Metināšana ir bīstama darbība, kuras veikšanai nepieciešams izmantot atbilstošu drošības aprīkojumu, lai aizsargātu metinātāju un citus darba zonā esošos cilvēkus. Tālāk ir norādīts svarīgākais metināšanas drošības aprīkojums:

Metināšanas ķivere:

Metināšanas ķivere ir vissvarīgākais metinātāja drošības aprīkojums. Tā aizsargā metinātāja seju, acis un kaklu no intensīvas gaismas, karstuma un starojuma, kas rodas metināšanas laikā. Metināšanas ķiverēm jābūt aprīkotām ar atbilstošas ​​krāsas lēcu, kas atbilst veicamajam metināšanas procesam.

Metināšanas cimdi:

Metināšanas cimdi aizsargā metinātāja rokas no karstuma, dzirkstelēm un izkausēta metāla, kas rodas metināšanas laikā. Tiem jābūt izgatavotiem no liesmu izturīga materiāla un jānodrošina atbilstoša veiklība metināšanas uzdevumam.

Metināšanas jaka:

Metināšanas jaka aizsargā ķermeņa augšdaļu no metināšanas laikā radušās dzirkstelēm, karstuma un starojuma. Tai jābūt izgatavotai no ugunsdroša materiāla un jānosedz rokas, rumpis un kakls.

Metināšanas zābaki:

Metināšanas zābaki aizsargā metinātāja kājas no dzirkstelēm, karstuma un krītošiem priekšmetiem. Tiem jābūt izgatavotiem no izturīga, ugunsdroša materiāla un jānodrošina laba saķere, lai novērstu paslīdēšanu un kritienus.

Respirators:

Metināšanas laikā rodas dūmi un gāzes, kas ieelpojot var būt kaitīgas. Lai pasargātu metinātāju no šo kaitīgo vielu ieelpošanas, jālieto respirators. Nepieciešamā respiratora veids būs atkarīgs no metināšanas procesa un radīto dūmu veida.

Aizsargbrilles:

Aizsargbrilles aizsargā metinātāja acis no lidojošiem gružiem un dzirkstelēm. Tām jābūt izgatavotām no triecienizturīga materiāla un jānodrošina sānu aizsardzība.

Ausu aizbāžņi vai ausu aizsargi:

Metināšana rada augstu trokšņa līmeni, kas var bojāt metinātāja dzirdi. Lai pasargātu no dzirdes bojājumiem, jālieto ausu aizbāžņi vai ausu aizsargi.

Ugunsdzēšamais aparāts:

Ugunsdzēsības aparātam jābūt viegli pieejamam ugunsgrēka gadījumā. Nepieciešamā ugunsdzēsības aparāta veids būs atkarīgs no iespējamā ugunsgrēka veida.

Izmantojot atbilstošu metināšanas drošības aprīkojumu, metinātāji var pasargāt sevi un citus darba zonā no ar metināšanu saistītajiem apdraudējumiem. Ir svarīgi izmantot visu iepriekš minēto aprīkojumu, lai nodrošinātu drošu darba vidi.

Drošas darba vietas uzturēšana

Lai metināšanas laikā nodrošinātu drošību, ir svarīgi turēt pa rokai šādu aprīkojumu:

Ugunsdzēšamais aparāts:

Ugunsgrēka gadījumā turiet tuvumā ugunsdzēšamo aparātu. Pārliecinieties, vai ugunsdzēšamais aparāts ir piemērots tādu ugunsgrēku dzēšanai, kuros iesaistīti viegli uzliesmojoši materiāli, piemēram, C klases ugunsgrēku (elektrisko iekārtu ugunsgrēku) un D klases ugunsgrēku (degošu metālu ugunsgrēku) dzēšanai.

Pirmās palīdzības komplekts:

Turiet tuvumā labi aprīkotu pirmās palīdzības aptieciņu, lai varētu palīdzēt ar nelielām traumām, kas var rasties metināšanas laikā. Aptieciņā jābūt tādiem priekšmetiem kā pārsēji, antiseptisks šķīdums, apdegumu gels, cimdi un šķēres.

Aizsargbrilles:

Papildus metināšanas ķiveres valkāšanai aizsargbrilles var nodrošināt papildu acu aizsardzību pret lidojošiem gružiem vai dzirkstelēm, kas var apiet ķiveri. Turiet pa rokai aizsargbrilles, lai tās varētu valkāt nepieciešamības gadījumā.

Metināšanas segas vai aizkari:

Metināšanas segas vai aizkari tiek izmantoti, lai pasargātu tuvumā esošos viegli uzliesmojošus materiālus no dzirkstelēm un šļakatām. Turiet šos materiālus tuvumā, lai aizsargātu apkārtējo vidi un novērstu nejaušu ugunsgrēku.

Metināšanas ekrāni:

Metināšanas ekrāni tiek izmantoti, lai izveidotu barjeru starp metināšanas zonu un citiem darbiniekiem vai garāmgājējiem. Tie aizsargā citus no metināšanas gaismas, starojuma un dzirksteļu kaitīgās ietekmes. Turiet metināšanas ekrānu tuvumā, lai izveidotu drošu darba zonu.

Metināšanas knaibles vai skavas:

Metināšanas knaibles vai skavas ir ērti instrumenti karsta metāla apstrādei, izdedžu noņemšanai vai sagatavju drošai noturēšanai. Turiet šos instrumentus tuvumā, lai izvairītos no darba ar kailām rokām un apdegumu riska.

Individuālie aizsardzības līdzekļi (IAL):

Papildus metināšanas ķiverei, cimdiem un vestei pārliecinieties, ka jums ir pieejami rezerves individuālie aizsardzības līdzekļi (IAL). Tas ietver rezerves cimdu pārus, aizsargbrilles, ausu aizbāžņus vai ausu aizsargus un jebkurus citus individuālos aizsardzības līdzekļus, kas paredzēti veicamajam metināšanas procesam.

Pareiza ventilācija:

Lai darba zonā izvadītu metināšanas dūmus un gāzes, ir ļoti svarīgi nodrošināt atbilstošu ventilāciju. Pārliecinieties, vai ir uzstādītas un pareizi darbojas ventilācijas sistēmas, piemēram, izplūdes ventilatori vai dūmu nosūcēji.

Turot šos drošības aprīkojuma priekšmetus pa rokai, metinātāji var tiem ātri piekļūt, kad tas nepieciešams, nodrošinot drošāku darba vidi un samazinot negadījumu vai traumu risku metināšanas laikā.

Secinājums:

Metinātājiem ir svarīgi apzināties šos apdraudējumus un ieviest atbilstošus drošības pasākumus, tostarp valkāt atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus, ievērot drošas darba prakses un saņemt atbilstošu apmācību, lai samazinātu ar metināšanu saistītos riskus.